06.12. Adventa 2. svētdiena. Sagatavo ceļu

Laiks rit straujiem soļiem uz priekšu. Pirmajā Adventa svētdienā Liturģija mums norādīja uz to, ka Jēzus nāks. Mēs nezinām, kad Viņš nāks, tāpēc mums jābūt gataviem sastapt Viņu vienmēr. Adventa laiks iezīmē Jēzus gaidīšanas noskaņu, kuru esam aicināti saglabāt ikdienā. Adventa laikā to īpaši izceļam, lai ikdienā neaizmirstam.

Nāc, Kungs Jēzu!

Savu gatavību Jēzus nākšanai mēs varam izrādīt, aicinot Jēzu savā dzīvē. Mēs varam vienkārši atkārto Svēto Rakstu vārdus: “Nāc, Kungs Jēzu”. Šāda attieksme parāda, ka Jēzus otreizējā nākšana nav kaut kas, no kā būtu jābaidās, bet gan, ka Viņš mums ir svarīgs un mēs ar prieku gaidām Viņa atnākšanu, tāpēc paši sakām: “nāc”. Aicini Jēzu savā dzīvē, lai Viņš var valdīt pār visām tavas dzīves jomām: tevi pašu, tavām attiecībām, talantiem, darbu, finansēm, seksualitāti, hobijiem, ģimeni, pieredzi, plāniem, sapņiem utt. Vai tev visās dzīves jomās ir viegli uzticēties Dieva vadībai, vai varbūt, ir kādas dzīves jomas, kurās mēģini tikt galā pats saviem spēkiem, nemaz nepiesaucot Dieva klātbūtni? Kas ir šīs jomas? Pavadi kādu brīdi lūgšanā un saki, ka tu ļauj Dievam uzņemties iniciatīvu šo jomu pārvaldīšanā un tu esi gatavs iesaistīties pēc Viņa, nevis otrādi: Dievs palīdzi man panākt manis iedomāto rezultātu.

Šodien Svētie Raksti mums piedāvā pravieša Isaja un Jāņa Kristītāja skaidro un nepārprotamo vēstījumu: ne tikai gaidi Jēzus atnākšanu, bet gan sagatavo Viņam ceļu! Kā mēs varam sagatavot ceļu? Šīs dienas lasījumi piedāvā divu veida rīcības modeļus, kas palīdz sagatavot ceļu Jēzus atnāksānai.

Atgriešanās

Pravieša Isaja grāmatas autors mūs mudina uz jaunu izcelošanu. Tauta tobrīd atradās trimdā Babilonā. Autora vārdi skan kā mieirnājums, kā cerība, ka tauta saņems apžēlošanu un tāpat kā iepriekš no Ēģiptes, tā arī šoreiz tā varēs atgriezties Apsolītajā zemē. Bet pirms šīs izceļošanas ir jāsagatavo ceļš: jānolīdzina kalni, jāaizber ielejas, līkie ceļi jāiztaisno. Tas ir aicinājums uz atgriešanos.

Mani uzrunā bīskapa Barona salīdzinājums par garīgo dzīvi kā par helikopteru. Reizēm mēdzam domāt, ka garīgās dzīves sasniegumi ir mūsu pūliņu rezultāts. Garīgo dzīvi tad iedomājamies kā stāvu kalnu, kurā vaiga sviedriem rāpjamies, lai aizsniegtu Dievu. Tomēr kristīgā tradīcija runā ar Dieva nokāpšanu, par Dieva iemiesošanos un nākšanu cilvēku vidū. Tāpēc Jēzus drīzāk ir kā helikopters, kurš lido pie mums, lai mūs paceltu dievišķos augstumos. Mūsu pienākums ir parūpēties, lai šim helikopterim ir kur nosēsties.

Līdz ar to, atgriešanās nozīmē pārdomāt kurās dzīves jomās Jēzum ir grūti ienākt, jo manas durvis ir aizslēgtas, jo esmu ielīdis mežā, kur visapkārt ir koki, kas neļauj helikopterim nosēsties. Tāpēc esam aicināti attīrīt savu sirdi no visa liekā, no visa, kas var aizkavēt sastapšanos ar Kristu. Izmanto Adventa laiku labai sirdsapziņas izmeklēšanai un grēksūdzei. Grēksūdze nav sevis šaustīšana un vainošana, bet gan iespēja attīrīt savu sirdi, lai tā var būt brīva no visa, kas kavē sastapties ar personu, kura manis dēļ ir gatava uz visu, kura mani mīl kā neviens cits.

Apustulis Pēteris šīs dienas otrajā lasījumā arī mūs mudina izmantot katru mirkli, lai tuvotos Jēzum. Viņš norāda, ka Jēzus vēl nenāk pie mums, jo Viņš grib dot iespēju atgriezties ikvienam, jo Viņš nevēlas, lai kāds pazustu. Pestīšanas vēsts attiecas uz visiem. Jēzus grib ar savu helikopteri nosēsties ikviena cilvēka dzīvē, tāpēc Viņš dod laiku attīrīt nosēšanās laukumu.

Sludināšana

Otrs veids kā varam sagatavot Jēzum ceļu ir stāstīt citiem par Jēzus nākšanu. Jānis Kristītājs gatavoja ceļu Jēzus atnākšanai ne tikai savā sirdī ar askētisku dzīvesveidu, bet Viņš gatavoja Jēzum ceļu, gatavojot savus laika biedrus Viņa atnākšanai. Jāņa Kristītāja sludināšana un liecība bija tik efektīva, ka cilvēki nāca lieliem pūļiem viņā klausīties un daudzi Jāņa mācekļi vēlāk kļuva par Jēzus mācekļiem.

Pravietis Isajs šodien saka: “Kāp augstā kalnā, tu, kas nes labo vēsti (..) Pacel savu balsi (..) saki: “lūk, jūsu Dievs! Lūk, Kungs Dievs nāk varenībā””. Šī vēsts mums atgādina par Labo Vēsti, ko sludināja Jēzus un kuru Viņš pavēlēja sludināt saviem mācekļiem pēc savas augšāmcelšanās. Pavēle “ejiet pa visu pasauli un sludiniet visai radībai” attiecas uz ikvienu no mums.

Tas, ka tu pazīsti Jēzu, esi saņēmis kristību, regulāri ej pie sakramentiem, ir liela privilēģija un dāvana. Tas nav tavs nopelns. Tas nepadara tevi par kādu Baznīcas insaideri un pārējie ir tie tur neizredzētie. Jēzus grib dāvāt šīs pašas žēlastības ikvienam cilvēkam. Tu, kas tās jau esi saņēmis, esi aicināts tās kopt, sargāt un dalīties ar tām ar citiem. Varbūt, ka tieši tu esi tas kanāls, pa kuru Jēzus grib nonākt pie tava ģimenes locekļa, drauga, sveša garāmgājēja. Tāpēc sagatvo Jēzum ceļu pie citiem cilvēkiem daloties ar to kā tu esi piedzīvojis, cik labs ir Dievs, rādi, ka Viņam ir reāla ietekme uz tavu ikdienu, skaidro ticību tiem, kas to prasa.

Izmantosim šo laiku, lai atbrīvotu Jēzum ceļu uz savām sirdīm, savām dzīvēm. Un būsim par Viņa lieciniekiem citiem, lai Jēzus var nonākt pie ikviena cilvēka caur labu kristiešu liecību.

Priecīgu Adventu!

Pr. Pēteris Skudra

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *