16.02.2021

Gavēņa kalendārs 2021

17. februārī sāksies Lielais Gavēnis. Tas mums atgādina, ka bez ikdienas ilgām pēc iztikas, baudām un citām labām lietām, mūsos katrā ir arī ilgas pēc Dieva. Šīs 40 dienas var kļūt par iespēju atjaunot attiecības ar Dievu lūgšanā, attīrīt savu sirdi no lietām, kas var traucēt sastapt Dievu un veikt žēlsirdības darbus.

 “Gavēņa kalendārs”– tas ir rīks, kas sniedz iespēju audio formātā dzirdēt dienas Svēto Rakstu lasījumu un kāda Latvijas garīdznieka sagatavotas, īsas pārdomas par šo fragmentu. Rakstiskā veidā šim impulsam tiek pievienoti arī kādi jautājumi, ko vari izmantot savā personīgajā lūgšanā un pārdomās.

Šī apņemšanās kopā gatavoties Lieldienām jau daudziem cilvēkiem ir kļuvusi par ikgadēju tradīciju. Pēc pagājušā gada gavēņa, Ilze liecināja: “Gavēņa kalendārs katru rītu ļoti iedvesmoja un stiprināja visai dienai.”

📩 Ja arī Tu vēlies katru rītu saņemt savā e-pastā “Gavēņa kalendāru”, tad piesakies, aizpildot anketu šeit: mlgn.to/8qb4

💭 Vairāk par citām iespējām izdzīvot gavēņa laiku kopā ar Radio Marija Latvija, lasi šeit: http://www.rml.lv/gavenis-kopa-ar-radio-marija/

Gavēņa kalendārs top sadarbībā ar Katolis.lv, Mieram Tuvu un Caritas Latvija

Visus ierakstus klausies šeit: 

Pārdomas un ieraksti katrai dienai: 

17. februāris – Pelnu trešdiena

“Ikviens var atrast sv. Jāzepā, vīrā, kurš iet garām nepamanīts, ikdienas klātbūtnes cilvēkā, diskrētu un apslēptu, aizbildni, palīgu un pavadoni grūtos brīžos.”

Gavēņa laiks ir atgriešanās laiks. To var salīdzināt ar atgriešanos mājās. Šis tēls mums var palīdzēt labāk saprast gavēņa laika nozīmi. Tas ir laiks, lai atrastu ceļu uz mājām, kas ir Dievs. Meklēt Jēzu. Mēs varam uzdot jautājumu: Jēzu, kur Tu mājo? un Viņš mums abild: nāc un redzi. Meklēsim Jēzu un praktizēsim visus trīs atgriešanās un atjaunotnes darbus: atturību, lūgšanu un žēlsirdības darbus. Gavēņa laikā labs palīgs mums var būt sv. Jāzeps, kurš darbojas neuzkrītoši, bet izlēmīgi.

Jautājumi pārdomām:

  • Kur mājo Jēzus manā dzīvē? Vai es Viņu meklēju ikdienā?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Andris Marija Jerumanis

18. februāris

“Svētais Jāzeps mums atgādina, ka visiem tiem, kuri šķietami ir nemanāmi vai atrodas “otrajā līnijā”, ir unikāla aktīva daļa pestīšanas vēsturē. Viņi visi ir pelnījuši pateicības vārdu.”

Šodien dzirdam Kristus aicinājumu sekot Viņam, ņemot savu krustu. Savu, nevis kāda cita krustu. Katram no mums ir savs krusts, ko nest. Jēzus vēlas, lai mēs nepaliekam ar savu krustu vieni. Viņš zin, ka mums ir nepieciešams atbalsts. Kristus krusts mūs nesalauž, tas palīdz. Skatoties uz savas dzīves Krustu, mēs varam panest savas dzīves grūtības kopā ar Kristu.

Jautājumi pārdomām:

  • Kas šobrīd ir manas dzīves krusts?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Marcins Vozņaks

19. februāris

“Svētā Jāzepa lielums ir tajā, ka viņš bija Marijas līgavainis un Jēzus tēvs.”

Jēzus bieži saskaras ar pārmetumiem. Pārmetumus izsaka cilvēki, kuri sevi uzskata par pārākiem un pareizākiem par citiem. Vai nav tā, ka arī mēs nosodām un jūtamies pārāki par tiem, kuri nerīkojas tā kā mēs? Ja mana rīcība liek nosodīt citus, tad man trūkst mīlestības. Jēzus saviem mācekļiem norāda, ka svarīgāka par savu spēku parādīšanu ir žēlsirdība un rūpes par otru. Gavēnis nav tikai sevis mērdēšana. Gavēnis ir patiesības atklāšana un raudzīšanās uz Jēzu. Gavēnis palīdz ieraudzīt realitāti, identificēties ar nabagiem, kuri vienmēr ir spiesti gavēt, kā arī atteikties no pārākuma sajūtas un nicinājuma pret citiem.

Jautājumi pārdomām:

  • Kas man liek justies pārākam par citiem? Ko es nosodu citos?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Toms Priedoliņš.

20. februāris

“Pārāk bieži mēs domājam, ka Dievs paļaujas tikai uz to, kas mūsos ir labs un uzvarošs, lai gan patiesībā lielākā daļa Viņa plānu tiek realizēti caur mūsu vājībām un neskatoties uz tām.”

Kristus pienākot pie Levi saka: seko man. Levi uzreiz paklausa. Savādi, ka Levi neko nezinot, uzreiz paklausa. Šī piekrišana rāda, ka Levi, kurš bija izslēgts no tautas un Dieva pielūgšanas, slāpa pēc Dieva un ilgojās Viņu sastapt. Izslāpusi dvēsele pēc Dieva pazīst Kristu un seko VIņam, atstājot visu, kas traucē. Gavēnis ir laiks, kad sekot Kristum uz augšāmcelšanos, kļūt par Jēzus tuvāko, būt kopā ar Viņu. Laiku kopā ar Dievu ikdienas plānotājā jāieraksta tāpat kā darbus: laiks Misei, adorācijai, lugšanai. Bez Dieva viss pārējais kļūst nevērtīgs un tukšs.

Jautājumi pārdomām:

  • Kas man traucē ilgoties pēc Dieva? Kā Jēzus mani aicina sekot Viņam? Cik daudz laika ikdienas plānos atvēlu lūgšanai? kurā dienas brīdī varu pievienot vēl kādu sastapšanos ar Kristu?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Gatis Mārtiņš Bezdelīga.

21. februāris, Gavēņa laika 1. svētdiena

“Mums ir jāiemācās pieņemt savu vājumu ar dziļu maigumu.”

Sv. Marka aprasts par Jēzus gavēni ir ārkārtīgi lakonisks. Sv. Marks vēlas, lai pievēršam uzmanību būtiskajam. Jēzus atrodas tuksnesī, kas pats par sevi jau ir spēcīga zīme skarbiem apstākļiem. Jēzus apstākļus apgrūtina arī kārdinājumi. Tomēr Jēzus nav viens, jo Viņam kalpo eņģeļi. Pats svarīgākais – Jēzus atrašanās tuksnesī ir daļa no pestīšanas plāna. Jēzus gavēnis nav tikai viņa privāta iniciatīva. Šajā notikumā varam redzēt piemēru, kam sekot. Tuksnesis ir vieta, kur piedzīvojam labā un ļaunā sadursmi. Ērtībās ir grūti atklāt patiesību par sevi, bet tuksneša grūtībās varam atklāt, kas esam patiesībā. Galvenais, savas dzīves tuksnešos esam aicināti atcerēties, ka mēs neesam vieni, Dievs liek saviem eņģeļiem kalpot mums.

Jautājumi pārdomām:

  • Kas ir mans šī brīža tuksnesis? Ko esmu uzzinājis par sevi pēdējās grūtībās, kuras esmu piedzīvojis?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis T. Dmitrijs Artjomovs.

22. februāris

“Ļaunais liek mums paskatīties uz savu trauslumu ar negatīvu spriedumu, savukārt Gars to maigi izceļ dienas gaismā.”

Gavēni varam uzlūkot kā rekolekcijas, kurās piedalāmies kopā ar visu Svēto Dieva Baznīcu. Šodien kopā ar apustuļiem varam pārdomāt jautājumu: kas mums ir Jēzus? Šīs dienas Evaņģēlija fragmentā Pēteris atzīst, ka Jēzus ir Mesija. Šajā epizodē evaņģēlists norāda, ka Pēteris ir Sīmanis. Par spīti savam cilvēciskumam un vājumam, Pēteris spēj paust visas Baznīcas ticību. Tas iedrošina. Tas apliecina, ka neraugoties uz mūsu trauslumu, Dievs dod mums spēku, nepieciešamās žēlastības. Mūsu pienākums ir atsaukties šīm žēlastībām. gavēnis ir laiks atteikties no savu spēju ilūzijām un spēt atpazīt patieso spēka avotu – Dieva žēlastību.

Jautājumi pārdomām:

  • Kas man ir Jēzus? Kā es varu sadarboties ar Dieva spēku un žēlastībām?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Edgars Cakuls.

23. februāris

“Maigums ir labākais veids, kā pieskarties tam, kas mūsos ir trausls. Rādīšana ar pirkstu un notiesāšana, kurus izmantojam attiecībā pret citiem, ļoti bieži liecina par nespēju pieņemt savu vājumu, trauslumu.”

Reizēm mēs tik daudz vēlamies pateikt Dievam un nereti mēs domājam, ka Dievs mums neatbild. Kā tas var būt, ka Dievu var neapmierināt mūsu lūgšana? Varbūt tā, ka mēs savā lūgšanā runāja vieni paši, bet neieklausamies, kas Dievam sakāms mums. Labākais lūgšanas paraugs ir Tēvreize. Tā ir īsa, sena lūgšana, bet tā izsaka visu, kas nepieciešams. Ir vērts lēnām šo lūgšanu skaitot, pārdomāt katru lūgumu un paraudzīties kā tas atspoguļojas mūsu dzīvē. Vēl viens efektīvas lūgšanas kritērijs ir piedošana. Lūdz Dievam žēlastību lūgties, nevis pļāpāt.

Jautājumi pārdomām:

  • Kā es lūdzos Tēvreizi? Vai esmu kādreiz mēģinājis pārdomāt šīs lūgšanas vārdus? Kuriem cilvēkiem man ir grūti piedot?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Māc. Edgars Mažis 

24. februāris

“Paradoksālā kārtā pat Ļaunais var mums pateikt patiesību, bet viņš to dara, lai mūs notiesātu.”

Šodien Kristus saka, ka tiem, kas prasa zīmi, ai ieticētu Kristum, tiks dota pravieša Jonas zīme. Pravieša Jonas grāmata ir bagāta ar dažādiem tēliem, pirmkārt, tā ir aicinājums uz atgriešanos. Pirmatnējā Baznīca pravieša Jonasa pavadīto laiku zivs vēderā salīdzina ar Kristus uzvaru pār nāvi un augšāmcelšanos. Jonasa zīme ir aicinājums uz atgriešanos, uz ticību Dievam un vēlēšanos dzīvi mainīt ar Dieva žēlastības speku. Jonasa zīme ir arī augšāmcelšanās simbols, ieiešana priekā un dzīvībā. Dieva aicinājums uz atgriešanos nav draudi, bet gan maigas mīlestības aicinājums.

Jautājumi pārdomām:

  • Kas mani mudina uz atgriešanos? Kādus atgriešanās augļus es varētu nest šajā gavēnī?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Rodions Doļa

25. februāris

“Patiesība, kas nāk no Dieva, mūs nenosoda, bet pieņem, apskauj, atbalsta, piedod.”

Ubagam, kas mums lūdz palīdzību, mēdzam dot nedaudz, turpretī ar pazīstamiem draugiem apmaināmies ar vērtīgām dāvanām. Tā ir zīme, ka identificējamies ar tiem, kuriem dāvinām. Dievā mēs redzam, ka Dievs Tēvs visu dod Dēlam un Dēls visu saņem no Viņa. Lūgšanā mēs varam kļūt par šo dievišķo labumu apmaiņas dalībniekiem. Mums jāmācās lūgt to, ko Dievs mums vēlas dot. Vispirms meklējiet Debesu Valstību, pārējais tiks dots klāt. Savulaik cilvēki uzskatīja, ka dievus neinteresē niecīgās cilvēku problēmas. Savukārt vēlāk cilvēce ir secinājusi, ka labums nevar ieslēgties sevī, bet tas ir kā saule, kas spīd uz visām pusēm. Dievs, kas ir bezgalīgs labums, vienmēr ir gatavs dāvāt. Mēs varam saņemt no šīs bezgalības tik, cik atvēlam vietu savā sirdī.

Jautājumi pārdomām:

  • Ko es lūdzu no Dieva? Ko Dievs vēlas man dot?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Vitālijs Filipenoks

26. februāris

“Caur Jāzepa nemieru atklājas Dieva griba, Viņa vēsture, Viņa plāns. Tādējādi Jāzeps mums māca, ka ticība Dievam ietver arī ticību, ka Viņš var darboties arī caur mūsu bailēm, trauslumu, vājībām. Tas mums arī māca, ka dzīves vētrās mums nav jābaidās atdot Dievam savas laivas stūri. Dažreiz mēs vēlētos, lai viss tiktu kontrolēts, bet Viņam vienmēr ir plašāks skatījums.”

Kādi skarbi vārdi par dusmošanos! Tā taču nav nogalināšana, tomēr Dievs sargā savu bērnu cieņu no citu dusmām un apvainojumiem. Jēzus savstarpējās attiecības augstā līmenī. Rupji izturēties pret otru, pat ja nepiekrīt otra uzskatiem, tas nav ļauts Dieva bērnam. Neļaujies nekontrolētiem jūtu izvirdumiem. Ar dusmošanos cilvēks sevi norobežo no citiem un arī no Dieva. Gavēnis ir laiks, kad Svētais Gars mums var uzrādīt mūsu robežas un lietas, kas jāmaina. Šodien lūdz Dievam žēlastību pārvērst dusmas mīlestībā un netiesāt nevienu.

Jautājumi pārdomām:

  • Ko es visvairāk nosodu citos? Kas manī izraisa dusmas? Ar kādām emocijām netieku galā šobrīd?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Māc. Edgars Godiņš

27. februāris

 

Ko nozīmē būt par Dieva bērnu – par Dieva dēlu un meitu? Pajautāsim šodien sev: Kas mums ir jādara, lai citi cilvēki atpazītu mūs kā Dieva bērnus?

Kristus Kalna sprediķī divās vietās ir norādīts, kas ir Dieva bērns:
Pirmkārt, vienā no astoņām svētībām mēs lasām: „Svētīgi miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem” (Mt 5,9). Kad simtnieks – Romiešu karavīrs redzēja, kā Jēzus lūdzās par vajātājiem un kā Viņš nomira, sacīja: „Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls!” (Mk 15,39; Lk 23,47), Viņā ir kaut kas tāds, kas neizriet no cilvēka dabas, ka šis cilvēks spēj mīlēt tādā veidā, kādā mīl tikai Dievs.
Otrkārt, šīsdienas Evaņģēlijā ir teikts: „Mīliet savus ienaidniekus un lūdzieties par tiem, kas jūs vājā, lai jūs būtu sava Tēva bērni, kurš ir Debesīs” (Mt 5,44) Tādā veidā mīlot un lūdzoties mēs atklāsim dzīvību, kas nāk no paša Dieva. Nav tā, ka Dievs prasa no mums neiespējamas lietas. Vispirms ar šādu cieņpilnu mīlestību, kura ir brīva un mūs dara brīvus, kura dziedina un paceļ, Tēvs mīl katru no mums un tikai tad mums saka – ar šādu mīlestību mīliet visus cilvēkus, arī savus ienaidniekus.

Jautājumi pārdomām:

– Kā es ikdienā liecinu, ka esmu Dieva bērns?
– Kā es citos saskatu, ka Viņi arī ir Dieva bērni?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis   Pr. Andris Ševels 

28. februāris

“Dzīvē mūs daudzreiz piemeklē notikumi, kurus mēs nesaprotam. Mūsu pirmā reakcija bieži ir vilšanās un dumpis. Jāzeps atmet savu saprašanu, lai atbrīvotu vietu notiekošajam, kaut tas var likties noslēpumains, pieņem to, uzņemas atbildību un piekrīt savai vēsturei. Ja mēs nesamierināsimies ar savu vēsturi, mēs nevarēsim spert nevienu nākamo soli, jo mēs būsim mūsu cerību un no tām izrietošo vilšanos ķīlnieki.”

Jēzus apskaidrošana kalnā ir ļoti spēcīgs, varens brīnums. Mēs nevaram zināt, ko Jēzus tobrīd domā, jūt, ko Viņš ar Mozu un Eliju pārrunāja. Mēs varam raudzīties uz mācekļiem un vilkt paralēles ar sevi. Šajā gavēnī noteikti arī mēs piedzīvosim kādu garīgu pieredzi, kādu atklāsmi. Kad piedzīvojam kādu garīgu spēcīgu piedzīvojumu, mēs, gluži kā Pēteris, sakām mums ir labi. Paliekam šeit. Šie garīgie piedzīvojumi nav domāti, lai tajos paliktu, tie ir domāti, lai mūs stiprinātu mūsu dzīves ceļā, lai stiprinātu mūsu ticību paklausībā Jēzum Kristum.

Jautājumi pārdomām:

  • Kādu spēcīgu ticības pieredzi esmu piedzīvojis savā dzīvē?
  • Kā Dievs mani vēlējās ar to stiprināt?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Māc. Matīss Babrovskis

1. marts

“Garīgā dzīve, ko mums parāda Jāzeps, nav ceļš, kas izskaidro, bet gan ceļš, kas pieņem. Tikai balstoties uz šo pieņemšanu, šo samierināšanos, mēs varam nojaust arī skaistāku vēsturi, tās dziļāko nozīmi.”

Esiet žēlsirdīgi, kā arī jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs. Šie ir pēdējie Jēzus norādījumi mācekļiem par ienaidnieku mīlēšanu.
Šajos Jēzus vārdos atklājas, ka Dieva žēlsirdība ir visaptveroša. Viņa mīlestība sasniedz visus un nevēlas šķirot ne svētos, ne grēciniekus. Mēs esam aicināti sekot Jēzus piemēram.

Mēs esam spiesti atzīt, ka padodamies kārdinājumam apspriest citu kļūdas un grēkus. Tajā pašā laikā mēs bieži darām visai maz, lai palīdzētu grēciniekam labot savu ceļu; Ir viegli izteikt kritiku pie sevis vai atsevišķu personu lokā, bet ne otram cilvēkam acīs. Visbiežāk tas tiek darīts aiz viņu muguras. Mums ir jāiemācās pašiem iet žēlsirdības ceļu, lai varētu to parādīt arī saviem brāļiem un māsām.
Evaņģēlijs pieprasa no mums lielu dāsnumu attiecībās ar citiem cilvēkiem. Ne tikai materiālā ziņā, bet arī dāsnumu mīlestībā, sapratnē, iecietībā, pieņemšanā, līdzjūtībā un piedošanā. Jo dāsnāki esam pret citiem, jo vairāk saņemsim pretī.
Izrādot žēlsirdību, netiesājot un piedodot, mēs tādā veidā atdodam sevi. Sevis dāvāšana ir visdārgākā dāvana, ko varam dot, un tā ir dāvana, kas pieder mums visiem un ar kuru esam aicināti dalīties.

Jautājumi pārdomām:

  • Kā es attiecos pret cilvēkiem, kuri man nesimpatizē?
  • Ko es varētu darīt, lai tas mainītos?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Pr. Lauris Kārklis

2. marts

“Pieņemšana ir veids, kā mūsu dzīvēs izpaužas drosmes dāvana, ko mēs saņemam no Svētā Gara.”

Visur, kur ir kaut kas vērtīgs, uzrodas kādi blēži, kas to cenšas viltot. Arī nemateriālu labumu gadījumā uzrodas cilvēki, kuri tās mēģina piesavināties. Šīs dienas rakstu fragments mums rāda farizejus, kuri piesavinās godu, ko viņiem dod viņu statuss. Jēzus ceļā uz Golgātu izsaka skarbus vārdus par viņiem: klausiet viņu vārdus, bet nedariet pēc viņu darbiem. Jēzus ar savu piemēru rāda citu ceļu. Viņš klusībā un pazemībā dodas atdot savu dzīvību par mums. Lielakais jūsu vidū, lai ir jūsu kalps, saka Kristus. Meklēsim Kristus pazemības vērtību.

Jautājumi pārdomām:

  • Kas ir tās lietas, kam esmu pieķēries es?
  • Kad man ir izdevies sekot Jēzus pazemības piemēram un dāvāt no sevis kaut ko citu labā?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Māc. Pēteris Eisāns

3. marts

“Tikai Kungs var dot mums spēku pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir, lai atbrīvotu vietu arī šai pretējai, negaidītai, vilšanos izraisošai mūsu eksistences daļai.”

Šīs dienas fragments mums ļauj garā iztēloties kā cilvēki savulaik devās svētceļojumā uz Jeruzalemi. Arī Jēzus ievēro šo tradīciju, lai svinētu Pashas svētkus. Mācekļi vēro Jēzu un seko Viņam. Šeit jau ir jaušamas traģēdijas priekšnojautas, jo Jēzus jau ir atklājis mācekļiem ka Viņš dodas mirt. Tas mācekļus satrauc. Jēzus sevi nosauc par Cilvēka Dēlu, kas mesiānisks tituls. Jēzus ir gatavs upurēt sevi mūsu vietā. Kaut arī Jēzus runā par gaidāmajām grūtībām, tad Jēzus mācekļi tomēr domā par iespējamām privilēģijām Dieva Valstībā. Debesu Valstībā valda kalpošana, pašaizliedzībā, gatavībā upurēt sevi citu labā.

Jautājumi pārdomām:

  • Ko Tu vēlies savai dzīvei?
  • Kā Tu vari šodien praktizēt Debesu Valstības principus?

Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis Māc. Viesturs Reķis

4. marts