DIREKTORA SLEJA: Lielās dienas uzsākot

Ar Lielās Ceturtdienas dievkalpojumu sākam Triduum jeb trīs lielo dienu svinības, kas kulmināciju sasniegs, nakts vigīlijā sagaidot Kristus augšāmcelšanos.

Silti iesaku katram svinēt šos svētkus pilnībā. Protams, svarīgākā svinību daļa ir nakts vigīlija sestdien, bet vēlos atgādināt, ka tas ir turpinājums svinībām, kas iesākas ceturtdien vakarā ar Kristus pēdējo vakariņu atceri, turpinās ar Viņa ciešanu un nāves piemiņu piektdien un noslēdzas, ar prieka saucieniem sagaidot Viņa augšāmcelšanos naktī uz svētdienu.

Lai gūtu pilnīgu izpratni par to, kas notiek Lieldienu svinībās, ir jāpiedzīvo visi trīs dievkalpojumi. Patiesībā var teikt, ka tas ir kā viens, jo, ja parasti Svētā Mise iesākas ar krustazīmi un noslēdzas ar svētību, tad Lieldienās svinības sākas ar krusta zīmi Lielajā ceturtdienā, bet noslēguma svētība seko pēc nakts vigilijas sestdien. Tātad to var uzskatīt par vienu veselu dievkalpojumu, kuru svinam trīs daļās.

Tāpēc jau arī latviski sakām Lieldienas, nevis Lieldiena.

Baznīcas dzīves avots un virsotne

Ja mums kāds vaicātu, kas ir svarīgākie kristiešu svētki, es ceru, ka atbilde viennozīmīgi būtu Lieldienas – svētki, kuros pieminam mūsu Pestītāja un Glābēja nāvi un augšāmcelšanos, kas piešķir mūsu dzīvēm jaunu jēgu un kvalitāti.

Bet, ja mums kāds jautātu, kas Baznīcā ir vissvarīgākais ikdienā?

Tā ir Euharistija vai arī, kā citreiz to latviski mēdz saukt, Svētā Komūnija vai dievgalds.

Katoliskās Baznīcas katehisms 1324. parāgrāfā saka, ka “Euharistija ir “visas kristīgās dzīves avots un virsotne””, viss pārējais Baznīcā ir ar to saistīts un tai pakārtots, jo “Euharistija sevī ietver (..) pašu Kristu, mūsu Lieldienu upuri.”

Tātad viss Baznicā ir vērsts uz Euharistiju un smeļ savu spēku no tās.

Lieldienu notikumi un Mise

Kā jau minēju sākumā, ar Lielo ceturtdienu mēs sākam svinēt Lieldiena, un svinības sākas tieši ar pirmās Mises piemiņu pēdējo vakariņu laikā. Lielajā ceturtdienā pieminam brīdi, kad Jēzus, svinot svarīgākos jūdu svētkus (par kuriem vari lasīt Izceļošanas grāmatas 12. nodaļā), būtiski izmaina to saturu un pirmo reizi svin Svēto Misi.

Patiesībā katra Svētā Mise ir kā Lielā ceturtdiena un Lieldienas, jo šajā rituālā, pateicoties īpašai spējai, ko Dievs devis priesteriem (neaizmirsti pateikties Dievam par priesteriem, ko viņš Tev devis, un pateikties priesteriem, ka viņi pieņēmuši šo dāvanu), mēs varam ņemt aktīvu dalību tajos notikumos, kas norisinājās Jeruzālemē pēdējo vakariņu laikā.

Euharistija = pateicība

Svētās Mises un Euharistijas nozīme ir daudzšķautnaina. Par to mēs varētu runāt dienām ilgi un par to ir uzrakstītas neskaitāmas grāmatas. Katehisms vien izceļ vairākas nozīmes, tādas kā: upuris, dievišķa liturģija, maizes laušana, svētsapulce utt.

Es šoreiz vēlos pievērst Tavu uzmanību, Radio Marija draugs, pateicībai. Pats vārds Euharistija, kas ir viens no Svētās Komunijas apzīmējumiem, nozīmē pateicība. Piemēram, grieķu tekstā Jēzus pateicas (euharisteo) par maizi un vīnu un dod to mācekļiem.

Euharistijas tradīcijas saknes

Euharistijas svinības Svētajā Misē nav radušās no zila gaisa. Pārlasot Evanģēlijus un apsutuļu vēstules, redzam, ka Svētās Mises svinības ir balstītas maltītes piemiņā, kuru ieturēja Jēzus kopā ar saviem draugiem.

Kas tā bija par maltīti?

Jūdu liturģiskais kalendārs katru gadu sākas ar Pashā svētkiem (līdzīgi kā katoļu liturģiskā gada sākums ir Advents). Šos svētkus pavēlēja svinēt Mozus, lai pateiktos Dievam par brīnumaino glābšanu un pieminētu viņa varenos darbus (kā minēts iepriekš, par to vari lasīt Izceļošanas jeb 2. Mozus grāmatā). To sauc par Pashā, kas burtiski nozīmē garām iešana. Jūdi piemin nakti, kad Dieva enģelis, nogalinot ēģiptiešu pirmdzimtos, pagāja garām jūdu mājām, tās saudzējot.

Šī maltīte ir svinīgs pateicības upuris Dievam par viņa atbrīvošanas darbu. Šīs maltītes laikā jūdi it kā no jauna izdzīvo izceļošanas notikumus, atceras savas tautas vēsturi, īpaši atbrīvošanu no Ēģiptes verdzības, un piemin Dieva vareno spēku, kuru viņš parādīja Ēģiptē.

Maltītes laikā tika ēsts jērs, kas speciāli tika sagatavots. Pirmajā Pashā mielastā Ēģiptē šis Jērs pasargāja no nāves. Katru gadu šis upuris tiek atkārtots kā pateicība Dievam par šo glābšanu un brīvības dāvāšanu.

Ja lasām Mozus grāmatas, redzam, ka jūdiem ir daudz un dažādi upuri. Ir tādi, kurus saliek, lai izpirktu grēkus, tie tiek sadedzināti. Bet ir arī tādi upuri, kurus pienes kā pateicību. Piemēram, ražas laikā tiek pienesti pirmie augļi, labākā eļļa, labākais vīns kā pateicība par veiksmīgu ražu. Šie upuri netiek sadedzināti. Tos sauc par Todah upuriem, kas burtiski nozīmē pateicība.

Arī Pashā svinēšana jūdiem ir pateicības upuris par glābšanu un brīvības iegūšanu, par Dieva vareno spēku un īpašo mīlsetību, ko Viņš izrāda savai tautai.

Tātad Euharistijas svinības nāk no jūdu pateicības upura.

Svētajā Misē pirms konsekrācijas mēs pavadam laiku pateicības lūgšanā, piemēram, prefācijas lūgšanā (tajā, pēc kuras lūdzamies, skaitot vai dziedot Svēts, svēts…) mēs pateicamies par pestīšanas notikumiem, sākot jau ar radīšanu un beidzot ar augšāmcelšanos, tāpat pirms konsekrācijas priesteris piemin to, ka Jēzus pateicās par maizi un vīnu, un tad pārvērš to par Jēzus miesu un asinīm.

Par ko Tu vari pateikties Dievam?

Šajās Lieldienās, lai svinības būtu saprotamākas un palīdzētu Tev sekot līdzi notiekošajam, iesaku pārdomāt Svēto Misi un Svēto Komūniju kā iespēju pateikt paldies Dievam. Tev noteikti ir, par ko to pateikt. Ko Tu varētu pievienot pateicības lūgšanai, ko lasa priesteris, kādi ir Dieva darbi Tavā dzīvē, kas ir pelnījuši pateicību?

Pateicība dziedē?

Starp citu, pateicība Tev palīdzēs ne tikai veidot tuvākas attiecības ar Dievu un sekot līdzi Svētajā Misē notiekošajam, tai labāk sagatavojoties, bet pateicība, kā izrādās, arī uzlabo mūsu veselību!

Neirozinātne ir pierādījusi, ka pateicība mūsu smadzenēs ļauj aktīvāk izstrādāties neiromediatoriem, kas palīdz kontrolēt smadzeņu baudas centrus. Veicinot pateicības spēju, cilvēka smadzenes saņem papildus dopamīna un serotonīna devu, kas mums palīdz justies labāk. Šīs pašas vielas smadzenēm palīdz izstrādāt antidepresanti. Kā redzams, attīstot spēju pateikties, mēs varam ieekonomēt uz zāļu rēķina.

Zinātnieki saka, ka pietiek ar to vien, ka, pat ja cilvēks uzreiz neredz ko pateicības vērtu, viņš ir gatavs meklēt, par ko pateikties.

Pateicības upuris

Vēl pēdējā doma, pirms Tu dodies piedalīties Svētās Mises svinībās.

Atceries, ka Todah, maltīte, ko ēda Jēzus ar saviem draugiem un no kuras ir cēlusies Svētā Mise, nebija vienkārši paldies pateikšana Dievam. Tas bija pateicības upuris. Un upuris ir kaut kas tāds, kas mums varētu būt neērts. Jūdi pateicības upurim nesa labāko, kas viņiem ir. Tāda bija pateicība, ko Jēzus svinēja. Viņš šajā upurī ielika labāko, kas viņam ir – pats sevi.

Kas ir Tavs pateicības upuris Dievam?
pr. Pēteris Skudra

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *