Kāpēc jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem? Viņa šeit nav. Viņš ir augšāmcēlies! Mēs priecāsimies, jo Jēzus augšāmcēlās no kapa kā uzvarētājs! Kristus ir augšāmcēlies! Priecāsimies un līksmosimies!
Kas piepilda mūsu sirdis lieldienu laikā? Pietiktu ar vienu vārdu, lai atbildētu: prieks.
Mēs tagad nerūpēsimies ne par ko citu, kā tikai par attiecībām ar Dievu. Dieva priekšā brīnīsimies par Viņa darbiem, jo apbrīnojams ir ta, ko Viņš ir darījis, lai atpestītu cilvēkus!
Lieldienas ir tas laiks, kurā caur patiesajiem simboliem tiek atgādināts mūsu ticības saturs; vēl vairāk – katrs no mums caur līdzdalību tiek ievadīts aizvien dziļāk ticības noslēpumā. Ticības saturs ir šis – Jēzus Kristus ir uzvarējis nāvi un augšāmcēlies! Kā mēs atkārtojam Svētās Mises laikā: “Lūk, ticības noslēpums. Mēs vēstīsim par tavu nāvi, Kungs, un liecināsim par tavu augšāmcelšanos līdz pat tavai atnākšanai” (Romas Misāle, Euharistiskā lūgšana)
Viens no Lieldienu simboliem ir gaisma. Gaisma, ko īpašā veidā atklāj Lieldienu svece – paša Kristus gaisma, kas atspīd tagad un vienmēr, un padara šo dienu par žēlastības dienu.
Mēs gavēņa laikā sekojām Jēzum tuksnesī, kopā ar Viņu ieejot tumsībā, kas ir nāve, bet tagad esam nonākuši dienas gaismā, ko ienes un atgādina Lieldienu svece.
Lieldienu laikā atgādināsim, ka Kristības Sakramentā esam mazgāti tīri no grēka, šķīstīti no pārkāpumiem.
Jēzus ir uzvarējis, neskatoties uz to, ka Lielajā nedēļā likās, ka Jēzus zaudēja, ka nebija nekādas iespējas uzvarēt, un tomēr – Jēzus atrada ceļu, lai izpildītu Dieva gribu un atpestītu cilvēkus. Un Viņš to paveica neticamā veidā: caur ciešanām un nāvi.
Tagad mēs esam Dieva bērni, jo Jēzus caur Viņa nāvi mūs atpestīja un samaksāja dārgu cenu. No mūsu mutēm jāizskan milzīgam “Paldies!” Dievam, jo mums nav citu veidu, lai atmaksātu to, ko Dieves ir darījis mūsu labā, kā vien pateikties par to.
Pateiksimies Dievam par Jauno Derību, ko Viņš noslēdza ar katru cilvēku: ar Tevi un ar mani…
Lieldienas ir tas laiks, “kas Kristum ticīgos visā pasaulē, atbrīvotus no netikumiem un grēka varas, ietērpj žēlastībā, pievieno svētajiem” (Lieldienu slavas Himna).
Atcerēsimies, ka caur Kristības Sakramentu mēs kļuvām par Dieva bērniem un Baznīcas locekļiem. No katehisma nodarbībām noteikti esam iemācījušies, ka kristīga dzīve ir sakramentāla dzīve. Mēs varētu iet drusku tālāk un teikt, ka dzīve ar Kristu un Kristū pati ir sakraments. Mana dzīve un Tava dzīve ir sakraments – redzama zīme neredzamai Dieva žēlastībai. Mēģināsim darīt Dieva mīlestību pret katru cilvēku acīm redzamu.
Atcerēsimies, ka mūsu dzīves pamats, saturs un mērķis ir Kristus! Mēs neesam vienkārši Jēzus sekotāji, mēs esam Viņa liecinieki un Viņa pārstāvji šodien. Viņš ir dzīvības Kungs, kas ikvienai dzīvei dāvā jēgu. Un to vispilnīgākā veidā mēs pieredzam tajā, kur Viņš ir klātesošs un darbojas: sakramentos.
“Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens! Arī tie, kam nav naudas, steidzieties, pērciet un ēdiet, nāciet, pērciet bez naudas un bez kādas maksas vīnu un pienu! Kāpēc jūs izdodat naudu par to, kas nav maize, un darbā nopelnīto – par to, kas nav sātīgs? Klausieties jūs, kas uzklausāt mani, un ēdiet labumus, lai jūsu dvēsele priecātos par treknajiem ēdieniem! Meklējiet Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš tuvu.” (Is 55, 1-6)
„Kristus vienmēr ir klātesošs savā Baznīcā (…). Viņš ir klātesošs Mises Upurī gan kalpotāja personā, (…), gan jo īpaši zem euharistiskajām zīmēm. Ar savu spēku Viņš ir klātesošs sakramentos, tā, ka tad, ja kāds kristī, kristī pats Kristus. Viņš ir klātesošs savā Vārdā, jo tad, kad Baznīcā lasa Svētos Rakstus, runā Kristus. Visbeidzot, Viņš ir klātesošs, kad Baznīca lūdzas un dzied psalmus, jo Viņš ir apsolījis: Kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū.” (II Vatikana Koncils. Konstitūcija par svēto liturģiju, 7)
Kristus ir augšāmcēlies un Viņš dzīvo starp mums, Viņš grib dzīvot mūsos. Atvērsim Viņam savas dzīves durvis, lai Viņš varētu ienākt un mūs atpestīt un lai mēs nestu augšāmcelšanās vēsti mūsu brāļiem un māsām Latvijā un visā pasaulē.
pr. Hosē Korals
