Parastā Liturģiskā laika 34. svētdiena. Kristus Karaļa svētki

Šodien pēdējā liturģiskā laika svētdienā svinam svētkus, kuros uzlūkojam Jēzu kā visas pasaules Valdnieku un Karali. Viņš pats ir solījis kā atgriezīsies šeit virs zemes, lai visā pilnībā visu pakļautu sev un nodotu to Tēvam, kas ir debesīs.

Kad mēs domājam par karali un valdnieku, mēs iedomājamies lielas pilis, greznus tērpus, neskaitāmus apkalpotājus, spēku, kas visu pakļauj sev un kas mūsos rada zināmu bijību.

Kāds valdnieks ir Jēzus? Viņš šodien sevi salīdzina ar ganu. Pirmajā lasījumā varam lasīt pravieša Ezekiela grāmatas solījumu, ka Dievs pats būs gans savām avīm, kurš rūpēsies par ievainotajām, sapulcinās izklīdinātās un spriedīs tiesu starps savām avīm. Arī evaņģēlija fragmentā, ko mums šodien piedāvā liturģija, Jēzus stāsta līdzību, kurā Viņš savu valdīšanu salīdzina ar to kā gans nošķir aunus no āžiem.

Jēzus ir valdnieks, kurš kalpo. Viņš ir kā gans kurš rūpējas par savu ganāmpulku, lai tam nekā netūktu. Varam atcerēties Pēdējo vakariņu notikumus, kuros Jēzus saka saviem mācekļiem, ka viņi pareizi dara saucot Viņu par Kungu, bet Viņš ir kungs, kurš mazgā savu mācekļu kājas, arī Jūdasa. Dievs ir Valdnieks, kurš kalpo savai radībai, kurš rūpējas par pasauli, kuru ir izveidojis, mīl katru cilvēku. Mīl tik ļoti, ka ir gatavs atdot visu par katru no mums, pat savu dzīvību.

Tas tad arī ir kritērijs, pēc kura mēs tiksim tiesāti, kad sastapsimies ar savu Karali. Cik daudz mīlestības mēs būsim parādījuši? Interesanti, kas tad ir tie kritēriji, pēc kuriem notiks tiesa? Pārlasi vēlreiz šīs dienas evaņģēlija fragmentu. Kritēriji ir: rūpes par nabagiem, slimo kopšana, ieslodzīto apmeklēšana, svišinieku pieņemšana. Jēzus sevi identificē ar visiem tiem, kuri neiekļaujās sabiedrības galvenajā masā, tie ir tie, kuri ir atstumti, kurus izvēlamies ikdienā neredzēt, kuri ir kaut kur perifērijā, bet ne mūsu vidū. Tātad kalpošana vismazākajiem un atstumtākajiem ir kritērijs, pēc kura tiksim tiesāti vai varēsim vai nevarēsim iemantot mūžību.

Iesaku padomāt kādu brīdi, kas ir tie cilvēki, kuri ir ārpus Tava ērtā cilvēku loka? Vai tie ir nabagi? Slimnieki? Ieslodzītie? Bāreņi? Geji? Citas konfesijas vai reliģijas? Kam tev ir grūti tuvoties?

Domājot par šīs dienas lasījumiem man nāk prātā pāvesta Franciska vārdi, kurus viņš sacīja kādā savā audiencē: “ir labi, ka tu nedari sliktu, bet ir slikti, ka tu nedari labu”. Mēs bieži raugāmies uz attiecībām ar Dievu no perspektīvas: “vai tik es tagad nesagrēkoju”? Bet ar šādu attieksmi es nerīkojos aiz mīlestības uz Dievu, tikai aiz bailēm, ka nenokļūstu ellē. Dievs vēlas ar mums veidot attiecības, kur mēs paužam savu mīlestību pret Viņu. Tas izpaudīsies konkrētos žestos un rīcībā.

Svinot šodienas svētkus un domājot par mūsu stāšanos Dieva troņa priekšā aicinu pārdomāt kādas ir mūsu attiecības ar Dievu. Cik daudz laika veltām, lai Viņu iepazītu, lai klausītos Viņā, lai uzzinātu, kas Viņam ir patīkams un kas nav? Tāpat arī varam uzdot sev jautājumu: vai mana sastapšanās ar Kristu man ļauj Viņu ieraudzīt citos cilvēkos? Vai mana ticība Jēzum – Karalim, kurš kalpo, liek man sekot Viņa pēdās un ļauj man ieraudzīt sabiedrības vismazākos, lai tiem kalpotu?

Pr. Pēteris Skudra

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *