Augusts pamazām tuvojas noslēgumam, neierasti karstās dienas nomaina viegls dzestrums rītos un vakars, un galu galā pavisam drīz klāt būs notikums, ko tik nepacietīgi gaidām, – pāvesta Franciska vizīte Latvijā. Bet vēl pirms iejūkam vizītes sagatavošanas skrējienā, laiks atskatīties uz vasaras spilgtākajiem notikumiem. Un šaubu nav – viens no tādiem ir svētceļojums uz Aglonu, kas dažiem cilvēkiem tradicionālo divu nedēļu vietā bija izvērsies uz 100 dienām. Šogad RML kopā ar klausītājiem un Māri Veliku devās uz Aglonu 100 gades svētceļnieku grupā. Mierīgajos augusta vakaros piedāvajam noklausīties brīnišķīgākos mirkļus, kā arī īpašu atmiņu maratonu, paralēli pārdomājot svētceļojuma nozīmi, izlasot pr. Pētera direktora sleju, ko atradīsi zemāk.
1. augusts | Sproģi – Nereta
2. augusts | Nereta – Cīruļi
3. augusts | Cīruļi – Aknīste
4. augusts | Aknīste – Gārsene
5. augusts | Gārsene – Subate
6. augusts | Subate – Eglaine
7. augusts | Eglaine – Ilūkste
8. augusts | Ilūkste – Medumi
9. augusts | Medumi – Demene
10. augusts | Demene – Silene
11. augusts | Silene – Kaplava
12. augusts | Kaplava – Izvalta
13. augusts | Izvalta – Aglona
Svētceļojuma apskats
Svētceļojums beidzies. Un ko tālāk?
Droši vien lielākajai daļai Latvijas katoļu vasara bez svētceļojuma uz Aglonu nav iedomājama. Arī šogad daudzi no mums gāja kājām uz Aglonu, lai svinētu Marijas debesīs uzņemšanas svētkus, dažs soļoja 100 dienas, cits pagāja vien pāris kilometru, cits vienkārši iesēdās mašīnā vai autobusā un devās svinēt svētkus.
Arī man pašam vasara bez Aglonas nav iedomājama. Katrs no mums, kas ir gājis uz Aglonu vai vismaz piedalījies svētku svinēšanā, man piekritīs, ka Aglonā katrs sajūtam īpašu Dieva pieskārienu un zināmā mērā negribas atgriezties ikdienā, jo tur laiks šķiet apstājies. Ir tik labi.
Aglonas svētki un īpaši pirmās dienas pēc atgriešanās mājās man atgādina filmas “Gredzenu pavēlnieks” (Lord of the rings) pēdējās daļas “Karaļa atgriešanās” (The return of the king) noslēgumu. Tie, kas ir pacietīgi skatījušies visas trīs filmas daļas, katru četru stundu garumā, vai arī lasījuši grāmatu, atceras to prieku un atvieglojumu, kad pēc ilgām un smagām cīņām, iekšējiem pārdzīvojumiem un konfliktiem, Viduszeme ir atbrīvota no Sairona ļaunās varas.
Pēc vairāku stundu sasprindzinājuma arī skatītājs un lasītājs var uzelpot un baudīt mieru. Stāsts turpinās ar lielām svinībām, karaļa kronēšanu un arī ar… šķiršanos no cīņu biedriem un atgriešanos ikdienas gaitās.
L
īdzīgas emocijas piedzīvojam arī pēc svētceļojuma. Ir tik daudz kas paveikts kopā, kad ir pievarēti neskaitāmi kilometri, paciestas ceļa grūtības, kas izpaudās nospiedošā saules svelmē, lietusgāzēs, kas tevi izmērcēja līdz ādai, tulznās, kas neļāva kārtīgi paiet, vai arī kāda svētceļnieka persona, kurš ar savu krākšanu neļāva izgulēties un atgūt spēkus nākamajai dienai. Tomēr, neskatoties uz visām grūtībām un pārpratumiem, kas paceļam piedzīvoti, kāds ir prieks, kad mērķis ir sasniegts! Grupas biedri, kas ceļa garumā ir kļuvuši par ģimeni, sveic viens otru; draugi, kas mērojuši ceļu no dažādām pilsētām, Aglonā satiekas un priekā sauc viens otra vārdu, cieši apskaujas un stāsta viens otram ceļā piedzīvoto. Citam birst prieka asaras par piedošanu, ko saņēmis no Dieva pēc sirsnīgas grēksūdzes.
Cits bauda mieru un svētsvinīgo noskaņu Aglonas svētgleznas priekšā.
Svētceļnieku un noslēguma Misi var salīdzināt ar Viduszemes karaļa kronēšanu Gredzenu pavēlnieka stāstā, jo mēs Misē sastopam savu Karali, kurš, tāpat kā filmā Aragons, mūs aicina pārveidot pasauli un būt par miera vēstnešiem.
Bet svētki paiet. Pie bazilikas sabrauc autobusi un laukums paliek arvien tukšāks un tukšāks. Draugi atvadās un dodas mājās. Ko tālāk?
Filmas galvenais varonis pēc atgriešanās no garā ceļa uzdod sev jautājumu: “Kā lai atgriežas pie tās dzīves kāda tā bija iepriekš?” Un viņš pats sev atzīst, ka “nav tādas atgriešanās atpakaļ”. Ceļš mūs katru pārveido. Mēs atgriežamies it kā parastajā ikdienā, un tomēr mēs esam citādāki.
Pēc svētceļojuma aicinu Tevi pārdomāt, kā Dievs uz Tevi ceļā ir runājis? Varbūt viņš Tevi uzrunāja kādā lūgšanā ar iekšēju klusu iedvesmu sirdī. Varbūt atbilde uz kādu no Tavām lūgšanām nāca caur kādu ceļā sastaptu cilvēku. Bet varbūt Tu apajuti Dieva rūpes par sevi, uzlūkojot Latvijas dabas skaistumu.
Tāpat Tu vari pārdomāt, kas ir Tavas mazās uzvaras, ko esi guvis ceļā? Varbūt Tu piespiedi sevi celties agri no rīta, lai nekavētu iziešanu. Varbūt Tu iemācījies paciest kādu, kas Tevi ļoti kaitina. Varbūt Tev izdevās likt pie malas čīkstēšanu par to, cik grūti, un saskatīt kāda cita vajadzības un palīdzēt tāpat vien, negaidot neko pretī.
Padomā arī par ieradumiem, kurus guvi ceļā un kurus gribētu saglabāt savā ikdienā! Varbūt ikdienā nav nemaz tik grūti atrast laiku laudēm vai vesperēm, kuras ceļā droši vien lūdzies katru dienu. Varbūt ikdienā var saglabāt ieradumu regulāri tikties ar garīgo vadību, lai pārrunātu savas dzīves gaitas un sasktatītu tajās Dieva klātbūtni. Varbūt, ka nav nemaz tik neiespējami ikdienā saglabāt regulārus Mises apmeklējumus, kas ir mūsu ticības centrs, īpaša satikšanās ar Dievu.
Kad esi pārdomājis to visu, pateicies Dievam par to: pateicies par uzvarām, ko viņš Tev ļāvis gūt, par labajiem ieradumiem, ko esi guvis, par viņa klātbūtni un vadību Tavā dzīvē, par draugiem, kurus ieguvi ceļā.
Mans pēdējais ieteikums Tev: negremdējies atmiņās. Lai svētceļojuma pieredze un atmiņas palīdz Tev doties tālāk, nepaliec tajās. Vakardiena mums vairs nepieder, bet ir šodiena, kur atkal varam turpināt ceļu, gūt uzvaras, iegūt jaunus tikumus, piedzīvot Dieva klātbūtni, iepazīt jaunus draugus. Atmiņas lai kalpo kā dzinulis neapstāties!
Tāpēc arī Radio Marija Tev piedāvā ierakstus, kuri tapuši svētceļojuma laikā, lai atgādinātu Tev, ka ceļš turpinās, ka Tu vari gūt jaunas uzvaras, sasniegt jaunus mērķus, ka Dievs ir ar Tevi vienmēr. Viņš Tevi nekad neatstāj.
Līdzīgi kā Frodo savam draugam Semam filmas beigās saka: “Tev vēl priekšā ir tik daudz ko baudīt, tik daudz vietu, kur būt, un tik daudz, ko paveikt.”
Lai Tev izdodas! Dzīve ir svētceļojums! Uz priekšu!
Pr. Pēteris Skudra
RML direktors
